1. daļa „Rūgtās mieles”, Arturs Balts, Drukātava 2012.

Grāmata satur ciniskus un amorālus ļaužu vājību izdomājumus un tajā ir tādas seksa un vardarbības ainas, kas var negatīvi ietekmēt nenobrieduša lasītāja prātu. Autors nosoda ikvienu, kurš varētu mēģināt sekot izdomātajai vieglajai dzīvei!

“Nav faktu, ir tikai to interpretācija”. (Nīče)

Stāvot pie bijušās sievas kapa, Kārlis drudžaini domāja:

– Kā gan tas varēja gadīties? Kāpēc tieši ar mani? Ko es nepareizu dzīvē izdarīju, ka Marina nu guļ smiltainē, kamēr es te stāvu un lauzu galvu!


Bērnībā Marina bija ļoti sabiedriska meitene, ar nepakļāvīgu, pat dzelžainu, raksturu. Kaut daudzi mācību priekšmeti viņu nesaistīja un meitene tos mācījās diezgan pavirši, viņai ļoti patika lasīt un muzicēt.

Piecpadsmit gadu vecumā Marina pati vēl īsti nezināju, ko vēlas sasniegt dzīvē, tāpēc turpināja mācīties vidusskolā. Arī to beidzot, meitenei nebija nekādu stingri nospraustu mērķu vai vēlmju.

Tolaik viņa turpināja tikai sapņot par princi baltā zirgā, kurš aizvedīs prom no šīs skarbuma pilnās un depresijas pārņemtās zemes uz brīnišķīgo paradīzi.

Tēvs un māte jebkurā dzīves situācijā bija stiprā aizmugure un balsts, kas iedrošināja uzdrīkstēties.

Kārlis tieši tad parādījās gluži kā glābējeņģelis, kā sapņu bruņinieks. Tajā ļaužu pārpilnajā Līgo vakarā viņš pienāca klāt tieši Marinai un līksmo svinēšanu padarīja par neatkārtojamu sapni. Tolaik viņš bija precējies, taču tā bija nelaimīga laulība, kas aizvien dziļāk iestrēga naidpilnos strīdos. Vajadzēja sagadīties, ka, tieši Līgo priekšvakarā sastrīdējies, Kārlis ar vairākiem draugiem aizjoņoja viens pats uz zaļumballi.

Tur bija tik neskaitāmi daudz jaunu, neviltoti patiesu un brīnišķīgu meiteņu, taču vajadzēja sagadīties, ka, ļaužu straumes nests, viņš neveikli uzgrūdās – kā pats izteicās – uz grēcīgās zemes nokritušajam eņģelim.

Tonakt viņi atrada visbrīnišķīgāko Papardes ziedu un Marina, nolēmusi, ka kopš bērnības lolotie sapņi nu ir piepildījušies, no rīta teica ”jā” steidzīgajam bildinājumam.

Kārļa laulene, ar naidu uztvērusi šo laulības dzīvei svītru pārvelkošo ziņu, neparko nedeva savu piekrišanu šķirties, bet tas jau neatturēja Marinu pārvākties uz pilnībā jaunu dzīvokli, kur nu varēja vīt omulīgu un laimes pilnu ligzdiņu. Te viņa varēja būt kopā ar savu lielo mīlestību. Nobriedušais Kārlis bija viņā iemīlējies kā tāds puika un katru nedēļu ieradās ar milzīgiem dzeltenu rožu klēpjiem, kas bija mīļākie Marinas ziedi. Arī darba laikā Kārlis stundām ilgi sarunājās ar viņu pa telefonu.

Pēc gada ar lieliem strīdiem panācis laulības šķiršanu, Kārlis sarīkoja izšķērdīgi lielas kāzas, kurām bija jāpaliek patīkamās atmiņās līdz mūža galam. Viņa tam piekrita un kāzu dienā jutās kā visīstākā princese.

Kopā nodzīvotie gadi bija ar saviem negludumiem un kritumiem, bet garlaicīgi nekad. Kārlis dienu un nakti domāja par Marinu. Un tas turpinājās gadiem! Tāds negaistošas, mūžīgi sildošas mīlestības liesmas ieskauts pāris.

Augums viegls un glezns. Tikai neglābjams impotents nejūsmoja, uzlūkojot Marinu. Un Kārlim uzsmaidīja vislielākā laime tikai vienam pašam atrasties pie tādas būtnes sāniem.

Marina pat ķeizargriezienus taisīja, lai saglabātu gurnus. Bērnus arī ne reizi nezīdīja, lai saglabātu krūšu formu.

Marina nestrādāja, darbojās ar bērnu, vadāja uz bērnudārzu, jauno māmiņu klubā apmainījās ar aktuālo informāciju. Pa vakariem, sarunājuši bērna pieskaitītāju, viņi šad tad izskrēja uz kafejnīcu, restorānu, pat naktsklubu. Tur Kārlim patika skatīties, kā uz viņa skaisto sievu tiek vērsti alkatīgi izslāpuši skatieni. Nekaunīgākajiem, paraugoties uz viņa platajiem pleciem un gribasspēka pilno seju, parasti pārgāja vēlme tuvoties. Izņēmums bija pārmēru sadzērušies vai drosmei vitamīnus sarijušies, ar tiem tad vajadzēja ārpusē parunāties… Kārlis lepojās ar savu skaisto sievu, un arī viņa nekad nepalika parādā. Viņa, kaislību uzkurinot, reizi pa reizei pakoķetēja ar kādu, bet ar to aprobežojās. No kurvīti saņēmušajiem maukuļiem Kārlis dažreiz saņēma indīgas piezīmes, kuras viņš kā vīrs varēja uztvert par labāko atzinību.

Kārlis atbalstīja Marinas lēmumu uzsākt studijas Konservatorijā.

Saticis Marinu, Kārlis meta pie malas staigāšanu pa naža asmeni un vairs nedzinās pēc sapņa. Darbs, kas nesa stabilus, dzīvei pietiekamus ienākumus bija. Reizēm uzklīda pa kādam pazīstamam avantūristam, kurš mēģināja iekārdināt kārtējam tūkstošprocentīgi drošajam darījumam.

Lai arī cik reizes turējis rokās miljonus, Kārlis nespēja tos noturēt, pie tam gandrīz vai galvu pazaudējot. Brr! Netīkas pat atminēties gaidu un vilšanās adrenalīna pārpilnos mirkļus, kad diezgan satrunējušā striķītī virs viņa pastāvīgi karājās Likteņa asmens.

Tādos brīžos Kārlis atbildēja: – Nē! Ģimene un drošs darbs man ir viss! Mietpilsoņa pieticīgā laimīte mani apmierina! Uz neredzēšanos!


Kārlis pat nevarēja noķert to mirkli, kad viņu laimīgā ģimenes dzīve sāka plaisāt, līdz sabruka sīkās, asās lauskās. Varbūt tas sākās ar neparasto Marinas lūgumu.

Pēc boulinga apmeklējuma viņa atgriezās mājās, tvīkdama pēc tuvības. Skūpstot Marina atbildēja uz karstajiem pieskārieniem. Savijušies ķermeņi drīz ritmiski saplūda, lai gūtu vislielāko baudu, kādu vien ļaudis spēja iepazīt.

Kad abi nosvīduši gulēja un baudīja atelpas mirkļus, Marina, ar pirkstu galiņiem maigi pieskaroties elkonim, pieglaudās un kvēli iečukstēja ausī:

– Mīļais, kā tu raugies uz to, ka es ar Oļu uz nedēļu aizbraukšu uz Alpiem!

Ieraudzījusi nesapratni viņa acīs, Marina, ciešāk pieglaudusies, steidzās paskaidrot:

– Mīļais! Oļai māsa saslima un dārgo ceļazīmi nevar nodot. Tāpēc viņa mani sauc līdzi padzīvot kādā ļoti respektablā kalnu kūrortā, viesnīcā, kur vienvietīgs numuriņš diennaktī vien maksā ne daudz, ne maz – veselus 370 eiro.

Tur esot superīgi SPA un visi pakalpojumi jau iekļauti ceļazīmē. Grēks esot tādu izdevību palaist garām! Tu taču negribi, lai tavai sievai āda priekšlaikus novīst? Mīļais čabulīt?

Noskūpstījusi uz labās auss, Marina nodīca:

– Nu palaid! Es tā esmu nogurusi no vienmulības un tu nevari līdzi braukt! Kādam taču ir jāpaliek ar Karīnu!


Tā kā tobrīd rocība bija šaura, Kārlis ar smagu sirdi, ko mocīja neizskaidrojama trauksme, piekrita.

Viņš aizveda Marinu uz lidostu, nolika mašīnu maksas stāvvietā un ar mazo, miegaino Katrīnu uz rokām pavadīja mammu ar Lieni līdz „Swisair“ reģistrācijai. Tur nodevuši bagāžu, iereģistrējuši abas atpūtnieces, Kārlis ar Marinu vēl pāris minūtes pavadīja apskāvušies, paretam noskūpstot viens otru, līdz pēc uzstājīgiem Olgas aicinājumiem pārtraukuši kaislīgu skūpstu, pie robežsargiem izšķīrās.

Starptautiskais pieslēgums pēc trim stundām atdzīvojās. Nelāgas nojausmas pazuda kā nakts tumsa.

Kārlim palika noslēpumā divas nedēļas atpakaļ notikusī Olgas un Marinas saruna:

– Ko tu te nīksti, jaunību velti šķied? Tu paskaties spogulī un padomā, kāda būsi pēc desmit gadiem!

Veca, krunkaina... Šausmās ģībsi vien, sevi uzlūkojot! Un celulīts? Tas uzglūn un ar katru brīdi… Ja jau viņš savu veco sievu iemainīja pret tevi, tad kur ir garantija, ka arī trešais smukģīmītis nenomaina tevi? Ak, aizdomājies?

Un vai tavs vecis var atnest tādu naudu, lai tu saglabātu skaistumu un jaunību augumā? Nē! Viņš tev atnes naudu, bet to pat par naudu nevar uzskatīt! Tā ir ubagmaize! Kā smiltis izbirst caur pirkstiem un tu no jauna gaidi algas dienu! Es gan neesmu tāda muļke!

Jūs Kanārijās bijāt! Nu, un? Biji sajūsmā? Par pašu lētāko numuriņu viesnīcā un debilu atpūtnieku pārpildītā pludmalē! Nu vienkārši super!

Mēs varam kopā tādu dzīvi uzsākt, kas tev kā sapnis šķiet!

Brauksi apkārt pa visu pasauli, sēdēsi tādos restorānos, kur bez tūkstošdolāru uzvalka nav ko darīt!

Pasaule ir pilna ar bagātniekiem, kuriem skaistai sievietei uzdāvināt desmit tūkstoš eiro ir tik vien, kā tev zvirbuļiem drupačas uz palodzes pabērt!

Es savējo āzi uzreiz pasūtīju un vēlāk ne mirkli to nenožēloju. Man trijās bankās ir rēķini, vismaz pāri par diviem miljoniem eirotugriku, kas paši par sevi ienes brangus procentus.

Viens no draugiem uzdāvināja savu Vidusjūras villu netālu no Marseļas. Ar visu apkalpotāju piedevām. Pie tam sulainim algu viņš vēl aizvien maksā no uzņēmuma līdzekļiem!

Un visādas citas dāvanas, zelts, briljanti kastēm...

Tu padomā, kas tev par perspektīvām atvērsies! Visa pasaule pie tavām kājām! Un tev pat noliekties nevajadzēs, kad pēc pirmās vēlmes to ar lielu prieku ieliks tev rokā! Dārgas viesnīcas, slavenības, greznas pieņemšanas, bagātu pielūdzēju pūļi. Tas viss gaida vieglajam darbam pa starpu.

Iedomājies, ka tava vāverīte ir laimīgā loterijas biļete! Ne katram tāda ir, un ne katram ir iespēja piedalīties likumīgā veiksmes spēlē, kur tevi gaida milzu laimests. Aizver acis un iedomājies, kā tu pēc neilga laiciņa dzīvosi.

Oļa tīksminoties izgaršoja katru sarkanvīna malciņu:

– Mēs neesam nekāds ekskluzīvu starptautisku prostitūtu tīkls. Mēs neesam prostitūtas, mēs esam dievietes. Mēs esam visaugstākās raudzes mākslinieces. Panākt, lai mecenāts vēl un vēl vēlas tevi uzaicināt, tā ir liela māksla. Te nepietiek tikai ar skaistu, koptu augumu vien.

Viņi pielūdz mūs, zemojas, izlūdzas labvēlību un dāvā patīkamus ziedojumus.

Atceries, ka prostitūtas un klienta attiecības regulē nauda. Vīrietis novērtē savu iekāri un piekrīt maksāt prasīto vai meklē citu variantu. Tas ir pazemojoši abiem. Tas ir līdz nejēdzībai izķēmots dabisko attiecību surogāts. Bet abi sapņo par patiesu seksu. Varbūt mecenātiem nav laika attiecībām, nav piekrišanas tādu skaistuļu vidū kā mēs, viņi kautrējas, tāpēc visu risina ar naudu!

Tu pat nevari saprast, cik gan nelaimīgs jūtas vīrietis, kam naudas ir kā spaļu, bet blakus atrodas būtne, kas ģērbjas tā, lai ir ērtāk un vieglāk. Valkā tikai tās drēbes, kuras nevajag gludināt. Frizieri principiāli nepazīst, par kosmetologu vispār nerunāsim, jo tā ir naudas šķērdēšana! Saucas brīvais bezdzimums, kam padusēs kušķiem mati aug.

Vīriešiem drīz vien apnīk, ka skaistu sievieti var redzēt tikai televizorā un pornogrāfijās lapās. Viņš reizēm no sirds vēlas justies kā īsts senlaiku mednieks!

Marinai vīns bija piešķīris jautrību un drosmi draudzenei atklāt prāta dziļumos slēptākās domas:

– Ja jau tā iet, tad es nez kuro reizi bezspēcīgās dusmās raudu, kad šis kārtējo reizi atrunājas ar to, ka neesot naudas. Paēdusi esmu, bērniem kaut ko nopērku, bet man… Man ir tik daudz reižu jāaiziet prom no veikala bez nekā. Viss, kas patīk, ir par dārgu.

Taisni vai šausmas, ne dzīve! Un cik daudz resnu pretekļu staigā manās sapņu drēbēs, ar supermodernām rokassomiņām. Pat mašīna man ir lietota! Šis mierina, ka drīz sāks nest peļņu un tad varēsim atļauties. Bet cik ilgi jāgaida? Kad novītīšu un kļūšu trekna govs? Tad visas šīs mantas man nepiestāvēs! Varēšu tik korvalolu dzert, ar šķību aci nenovīdīgi uzlūkojot jaunās cacas!


Marinu sagaidīja kalpotājs ar vienmēr skumīgām acīm un platu neizteiksmīgu seju, ko rotāja plānas ūsiņas. “Skumjacis”. Marinai prātā uzplaiksnīja jautra dzirksts.

Aizmugurē ejošā Oļa klusinātā balsī viņu drošināja:

– Nu, nebaidies! Es tam visam esmu izgājusi cauri un pēc visa esmu starā!

Vīrietis izskatījās ap 40 gadus vecs, gaišiem, īsiem matiem, nedaudz zem 1,75m, vidējas miesas būves. Dzīva, izteiksmīga seja. Kaulains deguns. Plānās, cieši sakniebtās lūpas piešķīra mutei skarbu izskatu.

Izsmalcinātas manieres, labi koptas rokas, sportisks tvirts augums lieliski saderēja ar sirmo galvu un kazbārdiņu uz zoda. Šarmants un kopts, valkā tikai viņam vien šūtus uzvalkus.

– Kā jums te patīk? Vai ir kas nepieciešams? – Viņš smaidīja, ar acīm bezmaz iztaustot Marinu:

– Sauc mani vienkārši Mihails! – Šos vārdus viņš teica skaidrā krievu valodā ar izteiktu akcentu. – Lai arī krievu mēle nav mana dzimtā, kad es atradu brīvu biznesa nišu, tā sagadījās, ka līdz ar komunistu impērijas sabrukšanu pasaules tirgū ieplūda neskaitāmi miljoni jaunu krievu sieviešu, kuras, diemžēl, izņemot dzimto un seksa valodu, nezināja nevienu citu.

Vēl jau ir tūkstošiem poļu, čehu, ungāru daiļavu, bet to nevar salīdzināt ar Krievijas plašumiem un pasaules standartus veidojošajām krievu meitenēm! Manā biznesā lieks palīgs ir bīstama lieta, tāpēc man nācās apgūt brīnišķo Puškina pēcteču valodu. Jāteic, ka diezgan labā līmenī, bet tas viss tikai lirika.

Pāriesim pie lietas! – Vēl aizvien smaidot ar acīm taustīdams Marinas seju un viņas slēptās domas, Mihails vaicāja: – Kā tev patika šīs divas dienas? Tas ir tikai nieks no tā, ko tu nākošajā dzīves daļā varēsi paņemt un izbaudīt, ar nosacījumu, ka rīkosies stingrā saskaņā ar noteikumiem.

Apstulbušās Marinas klusēšanu iztulkojot par piekrišanas zīmi, Mihails turpināja:

– Mēs visi esam tikai cilvēki ar savām vājībām un vēlmēm, tikai ne katram ir lemts tās piepildīt. Es pārdodu sapni. Taustāmu! Nesolu velti. Mums ir daudz godīgāk par modeļu vai aktieru biznesu. Tur čupām apkārt tinas vieglā seksa tīkotāji. Izmanto kārtējo muļķīti un izmet aizmirstības mēslainē, pat paldies lāga nepateikuši. Šeit ir godīgi augsta kaluma biznesmeņi, finansisti. Vīrieši, kam asinis rit dzīslās, ne ūdens. Tie visi pieder zelta slānim. Zelta slānis ir ne jau tie, kam miljons kontā. Nē! Tie ir ļaudis, kas līdz sirmam vecumam slaistoties nespēj iztērēt procentus, ko kapitāls ienes.

Vislabākais stresa noņēmējs ir sekss, savukārt, tas ir vislabākais ar žilbinošām būtnēm. Uz skaistuma āķa daudzi iekrīt!

– Hmm! Sapņa pārdevējs! Skan interesanti! – Marina novilka. Tikmēr Mihails, kāpinot balss tembru, turpināja kārdināt: – Veiksmīgas laulības vairs nav bagātības avots! Tas ir vienreizējs sievietes panākums. Radoši pieejot, naudas straumes tevi vienmēr nesīs uz saulaino nākotni.

Prostitūtas cena ir atkarīga no brīvības, ko tā bauda. Šeit, Šveicē, gandrīz nav tādu, kuras ar varu būtu piespiestas. Tas ir nevajadzīgi. Iekārdina ar naudu, ar lielu naudu, ar vieglu naudu! Ikviens godīgs vidusmēra pilsonis zina viesnīcas, kur var izvēlēties sievieti un to nobaudīt.

Vēl var, uzsēdinot uz adatas. Tikai tas ir īss laiks, un pastāv risks, ka pārdozē vai iekrīt policijas nagos. Nē! Naudas varai pretlīdzekļu nav.

Mēs neesam nekas. Ar katru pakāpienu zemāk ir aizvien mazāk izvēles iespēju un aizvien vairāk nevairās pielietot spēku pret tevi.

– Tā kā nesaskatu nekā nosodāma, ja tu patīkami pavadīsi savu dzīves labāko daļu. Un caur gultu sasniegsi visas zvaigznes.

– Caur gultu uz zvaigznēm? Tas taču ir grēks! – Marina iesaucās.

– Par grēku aizmirsti! Ja tev nav izdevies iegūt likteņa labvēlību un nākt pasaulē jau ar senču sarūpētu miljonu autiņos, tad grozies kā gribi, izmanto jebkurus līdzekļus, lai tiktu pie lielās naudas.

Grēku izdomāja nabagi un tie, kam slinkums noliekties pēc miljona. Ja vajag, nogrūd malā pārējos un aizmirsti par pienākumu dalīties. Kam vēl lieki stresot par neveiksminiekiem, ja tie, naudu sagrābuši, ar tevi nedalīsies. Dzīve ir skarbāka par grāmatās rakstīto un elkoņu princips virmo pāri visam. Tikai ciniski bradājot pār pakritušajiem, var tikt uz piramīdas virsotni vai vismaz pie tās.

– Tas ir mīts, ka vīrieši sievietes grib tāpat kā augļus noplūkt pēc iespējas svaigākus un paši pirmie! Viņi vēlas labi atpūsties, nevis mocīties ar jaunavības laupīšanu. Tikpat labi viņi var pacīnīties ar gumijas lellēm! Nē! Ir bagāti izvirtuļi, kam Taizemē, Karību salās ir sagādāts viss, ko vēlas. Es arī varētu nolasīt pilngadīgas pedofila sapņu meitenes un par bargu naudu viņu miesu pilnā nopietnībā, slepenībā pārdot izvirtuļiem, taču policija būs klāt ātrāk, nekā miljons sakrāsies. Tu jau zini, ka policijā strādā dikti nervoza publika. Kā kas, tā pilnīgi nesavtīgi atļauj panēsāt rokudzelžus! Neatgādināšu, ka policija nav žēlsirdīgo māsu vai brāļu biedrība. Pat ar miljardiera kontu cietuma dzīve ir tikai cietuma dzīve!

Mihailam nebija svešs humors un Marina prata to novērtēt, ļaujot viņam turpināt.

– Diskrētums! Klients var atļauties pabūt ar savu sapņu sievieti no Mūzu eņģeļu aģentūras. Daudzas sievas neapjēdz, kādu postu nodara ģimenei un kā uzvilktas cenšas zāģēt, pārmest. Ar manām meitenēm no visa tā var atpūsties. Turklāt var realizēt visus sapņus.

Ko tikko 18 gadus sasniegusi, nenobriedusi meitene, bez pieredzes var dot? Labi, viņai vēl ir jaunības svaigums, ar kuru var atsvērt brieduma skaistumu. Taču jaunās muļķes var riskēt, jebkuru brīdi lauzt solījumu, neapdomīgi piedzerties vai pakļauties mirkļa emocijām.

Modeļu bizness ir uzpūsts. Divi miljoni muļķīšu ik gadu Milānā kā naktstauriņi uz gaismu saskrien cerībā kļūt par visu laiku slavenāko modeli. Kastingus iztur labi ja viena no daudziem simtiem un iet aizvien tālāk. Neēdusi, novārgusi, knapinoties ar kaut kādām sīkreklāmiņām. Tā nav dzīve, ko vajag nobaudīt!

Tamdēļ man esat jūs. – Pacilāti sapņaini Mihails nosmējās – Jūs man esat kā geišas, tikai eiropiešiem pieņemamākas.

– Kā tev ar angļu, vācu vai kādu citu valodu?

Šoreiz Marina atguvusies steidzīgi atbildēja:

– Man angļu valodā skolā nebija īpašu panākumu, taču izskaidroties varu diezgan brīvi. Sadzīves līmenī māku arī vācu, franču valodas un no meksikāņu seriālu skatīšanās daudz maz saprotu spāniski.

Mihails, tumši brūnās acis neatrāvis, viņu vērtējoši uzlūkojis, noteica:

– Gandrīz brīnišķīgi! Šeit, centrālajā Eiropā, vācu valodai ir pat lielāka nozīme kā visām pārējām! Daudziem klientiem pat patīk, ja draudzenes neko nesaprot, jo tāpēc viņas mazāk var citiem tālāk pastāstīt.

Es varu nodrošināt tavu nākotni un no tevis gandrīz nekas netiek pieprasīts! Tevi uzaicinās paviesoties lieliski cilvēki. Nekādas perversijas, tikai ar tavu gribu, tik, protams, vienreiz kādam atteikusi, tu riskē zaudēt visu šo lielisko dzīvi. Tu, protams, lieliski saproti, ka tie ir ietekmīgi cilvēki ar lielisku reputāciju un viņi vismazāk vēlas to ar kaut ko nelāgu aptraipīt. Ir daži politiķi, daudziem ir ģimenes, bet vairumā gadījumu sievas, sabiedrība, ja arī uzzinās, ka viņi par naudu tiekas ar sievietēm, to piedos un noklusēs. Bet tam, kas viņiem sabojās dzīvi, jūtu līdzi. Nav daudz vietu pasaulē, kur, līdz mūža galam trīcot drebot, varēs gaidīt uzrodamies patiešām profesionālus killerus! Šādu perspektīvu neviens negrib un tāpēc izliekas neko tādu nezinām un, ja arī kāds mēģina tādas ziņas iedot, tad viņu pasūta tālāk kā visnelāgāko meli vai dzeltenās preses līmeņa nenopietnību.

Pats par sevi saprotams, ka par tādu naudu sekss ir bez prezervatīviem! Tīrību un veselību garantējam! Neviens no viņiem neielaižas kaut kādos gadījuma sakaros un, ja gadās, tad pirms tam nerij narkotikas vai alkoholu, lai bez prezervatīva to darītu.

To pašu mēs visi sagaidām no sievietēm, kuras ar viņiem tiekas. Nekādu sakaru ārpus klientu loka! Par tādu naudu jebkurā brīdī var nopirkt mīlestību, tik līdz tam nedaudz jāpaciešas!

Gribi dzīvo Šveicē, gribi – Francijā. Nokārtošu uzturēšanās atļauju. Ir klienti no Skandināvijas, citur no Eiropas, Amerikas, bet pārsvarā tie, ierodoties darba darīšanās, izvēlas palikt savos īpašumos un uzaicināt kādu sirsniņu, kas kliedētu vientulību.

Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka kaut ko esi saķērusi, nekavējoties vērsies pie mūsu pasaules klases ārstiem!

– Zaļa skaudība, pat melna nenovīdība, redzot greznu jahtu, personīgo lidmašīnu. Sasnieguši bagātības dotās varas virsotnes, bagātnieki ar retiem izņēmumiem nealkst pēc slavas, pat pēc atpazīstamības. Tie turas nostāk no paparaci un preses uzmanības.

Zinu pasaules varenos, kas pārvietojas ar pārdesmit gadus vecām tipiskām vidus šķiras automašīnām un valkā nonēsātus džinsus, bet ir arī tādi, kas slimīgi cenšas pievērst citu uzmanību ar pēc iespējas dārgākiem grabuļiem. Tādi ir arī vislabākie sponsori.

– Man ikviena meitene ir savā ziņā neatkārtojams meistardarbs. Šeit tiek atlasītas labākās no labākajām, un tici, ja tu atteiksies, uz tavu vietu es vēl kādu tūkstoti varu uzaicināt. Tas nekas, ka tev ir divi bērni. Ar ķeizargriezieniem tu esi saglabājusi šaurus gurnus un brīnišķīgu augumu. Un daudzi klienti vēlas sievietes, kas atgādina viņu sievas jaunībā. Ne jau visiem patīk parafīnā iekonservēti pusmiroņi blakus gultās. Starp citu ja tu nezini, tad ļoti daudzi bagātie šī iemesla dēļ guļ atsevišķās guļamistabās.

Bagātam būt ir tik skumīgi, pat līdz nāvei garlaicīgi… Viss ir, ko vien vari vēlēties, un par naudu vari atļauties, viņiem viss ir pieejams. Spēj tik par to maksāt un baudīt uz nebēdu. Daudzi šo dzīvi ir tik ļoti nobaudījuši, ka gandrīz nav nekā tāda palicis uz pasaules, kas spētu viņus sapurināt, jutekļus uzasināt.

Kāda gan jēga būt bagātam, ja ar to naudu, kas ir tavā rīcībā, nepērc to, par ko citi var atļauties vien velti sapņot? Un kas par to, ka tev ir nauda? Apkārt ir daudzi tādi paši kā tu, ja ne vēl bagātāki! Ar kaut ko ir jāizceļas greznās dzīves baudītāju pelēcībā!

Tāpēc jau tie dzīves apnikuma dēļ rāpjas kalnos, laižas zemes dzīlēs un raujas augšā kosmosā. Tur, kur tikai par ļoti lielu naudu var tikt, bet mazāk bagātie un nicināmie plebeji lai paliek kūņojamies savos sūdos.

Tik dārgas sievietes kā tu, ir viens no veidiem, kā pamodināt sevī zvēru un glaimot sev, ka esi viens no tiem nedaudzajiem izredzētajiem, kam ir lemts būt tavam vīrietim.

Lai arī ir daudzkārt skaistākas un gudrākas sievietes, tamdēļ jau saldais krējums tā raujas pēc topa aktrisēm, jo parādīties sabiedrībā ar slavenību pie sāniem, tas ir veids, kā sevi izcelt līdzīgo un arī pārāko vīru masā. Protams par visu ir jāmaksā! Daudziem nemaz nevajag citiem izrādīties, bet gan pilnībā pietiek ar apziņu, ka ir atņēmis kādam citam iespēju izcelties. Mazu puišeļu niekošanās, ko vulgāri varētu nodēvēt par krāniņu mērīšanās sacensībām.

Pateicoties šai puišeļu bravūrībai, mēs dzeram šampanieti un mielojamies ar kaviāru. Ārēji viss šķiet nevainojami! Galvenais nelaist darbu galvā! Tad vari sevi norakstīt.

Un atminies, ka šeit nav nekāda tur ekskluzīvo prostitūtu aģentūra. Mēs sniedzam to, ko klients vēlas saņemt! Mums nevajag lētu imidžu un neslavu.

Ar retiem izņēmumiem tie turas nostāk, noslēgtā lokā. Skatās no augšas uz pārējiem, kas mokās pa dzīvi. Ja kāds var atļauties malkot vīnu par 10 tūkstošiem, tad tādu naudu nepažēlos dievietei zemes virsū. Un ja tā ņem, kas gan ir 10 tūkstoši? Tamdēļ, jums, meitenes, dzīve ir kā bagātību pārpilna lāde, no kuras tikai ņemt un ņemt!

Iesākumā lai tavi pakalpojumi iet par zemāko summu! Ātri vien noskaidros tavu patieso cenu!

– Un kāda tad ir mana patiesā vērtība?

Marina, nepatikā savilkusi lūpas, noprasīja. Mihails, salti pasmaidījis, ieteica:

– Ņem 10 tūkstošus eiro! Un tad jau ātri uzzināsi savu patieso vērtību.

Mirklīti padomājis, Mihails piebilda:

– Lai katru reizi tevi lieki nemocītu, tev ir jāsagatavo gaumes anketa. Vai kā to nosauc! Ko tu vēlies! Kas tev tīk un otrādi, ko nevēlies! Tas viss ir tavā labā! Ir meitenes, kam riebjas zaļās olīvas, dzīvas austeres. Kam katru reizi traumēt mākslinieces jūtīgo dvēseli! Tev nav jābaidās rakstīt visu, ko vien vēlies!

Tādi tipi kā pleibojs Hjū! Tie nemaz netiek laisti lielgabala šāviena attālumā! Tiem patīk zīmēties ar lielisko zaķu harēmu preses priekšā! Mēs esam kā nindzjas ēnā, spēlēsim ēnu spēles. Tāpat tas, kurš visvairāk cīnās par šķīstību zemes virsū, arī visbiežāk sagrēko pret saviem vārdiem. Tāpēc mums ir tik lieliska sadarbība, jo konfidencialitāte ir galvenais, ko solām. No tiem, kuri tracina ne tik mantīgos ar savu izšķērdību un izlaidību, turamies tālāk. Aiz tādiem okšķerē draņķa paparaci.

Neviens no padomijas telpas nevar ietikt! Ar jums var iepazīties tikai drošie mūzu cienītāji!! Es uzsveru, tikai drošie! Tā neuztraucies par savu labo slavu! Ja vien pati mājās nepalaidīsi mēli, neviens par mūsu darbiņu neuzzinās.

– Un mums ir daudz meiteņu?

– Tas nebūs no apspriešanai pieļaujamajiem jautājumiem! – Ledus sastindzināja pirms mirkļa labsirdīgās acis. Bet jau nākamajā mirklī labsirdības pārpilnā maska atgriezās un viņš turpināja:

– Klientus nekādā gadījumā un nekādos apstākļos un– ļoti uzsvērti atkārtoju– nevienam nedrīksti saukt par klientiem. Tas var radīt milzu problēmas tev pašai un var būt gadījumi, kad klientiem noteiktos apstākļos vajadzēs aicināt palīgā juristus. Tāpēc turpmāk sauksim visus kungus vienkārši par „draugiem”! Lai arī tas ir tīrais bizness bez kādām jūtām, šī ciešā draudzība šā vai tā ir izdevīga gan viņiem, gan arī man, protams, arī jums visām meitenēm, ar kurām tu iepazīsies un šo to, pirms tiksies ar klientiem, pamācīsies. Bizness, kurā nauda saplūst ar baudu un otrādi.

– Bet tu taču klientus sauc par klientiem! – Marina viņu pārtrauca.

– Jā, to es daru! Ar mani aci pret aci, šeit, šajā mājā, kur visi stūrīši ir pārbaudīti un uzticamu cilvēku apsargāti! Tātad ārpus šīs mājas aizmirsti šo vārdu! Ja?

Mihaila nežēlīgais acu skatiens neatbilda ārēji laipnajai sejai. To uzlūkojot, Marinai tirpas skrēja pār kauliem! Tamdēļ viņa pasteidzās apliecināt, ka ir sapratusi:

– Es to ielāgoju!

– Tas ir brīnišķīgi! Un par biznesu runājot! Tu vari tagad piecelties un aiziet prom! Pēc tā uzskatīsim, ka nekas nav noticis. Ja arī paliksi, tad tu kā brīvs cilvēks, kad vien vēlēsies, varēsi pārraut saites ar pāris nosacījumiem. Un tie ir tādi!

Vismaz nedēļu pirms tā mani ir jābrīdina! Tas, lai man nerastos problēmas ar klientiem. Ja kāds no viņiem piedāvās roku un sirdi komplektā ar miljardu naudasmakā, es tikai priecāšos! Ja tev kāds piedāvās pāriet pilnīgā apgādībā, tas ir, par mīļāko, es arī neiebildīšu. Visos gadījumos, ja tu sarauj saites ar mums, tad tev pilnībā jāizdzēš visas atmiņas par mums.

– Un tagad šādus tādus gudrus padomiņus! – Mihails, atkorķējis vīna pudeli piepildīja ceturtdaļu Marinas glāzes. Tikpat daudz ielējis savā glāzē, viņš teica:

– Vīnu vajag dzert nesteidzoties, maz mazītiņiem malciņiem, un tā lai nekad, pat pēc klientu uzstājīga lūguma, nepiedzertos! Tā pareizi, pieliki glāzi pie mutes, apslapināji vīnā lūpiņas un turi rokā. Un visu laiku skaties uz klientu ar acīmredzamu sajūsmu, nekad neizrādi vienaldzību, vai nepatiku.

– Un ko darīt, ja tas ir vecs kroplis!

– Te neviena kropļa nav. Nauda mīl skaistus cilvēkus, un ja klients nav par tādu piedzimis, tad mūsdienu medicīna dara ne vien tādus brīnumus.

Ļoti daudzi ir krietni gados un var būt, ka viņiem ir sirds stimulators. Par tādiem klientiem es tevi laicīgi brīdināšu un ar tiem jābūt ļoti uzmanīgai. Nedrīkst novest līdz ārprātīgai ekstāzei, lai mums pēc tam nevajag lieki skaidroties ar policiju.